/nginx/o/2019/07/09/12346450t1h0cec.jpg)
Vispārējam klimata un klasisku laika parādību monitoringam esošais novērojuma tīkls ir pietiekams, bet lokālu laika parādību fiksēšanai, kā, piemēram, šādi virpuļviesuļi vai krusa, diemžēl ar to nepietiek, komentējot šovasar Latvijā piedzīvotos virpuļviesuļus, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Patlaban pamata meteoroloģisko novērojumu tīklu Latvijā veido 24 novērojumu stacijas, tomēr esot vēl dažas papildus. Krūmiņa atzina, ka būtu nepieciešams vairāk novērojumu staciju, kuras fiksē nokrišņu daudzumu un kurās varētu fiksēt šādas lokālās laika parādības. "Darbs tiek organizēts tā, lai brīdinājumi tiktu sagatavoti un izsūtīti maksimāli savlaicīgi. Diemžēl laika parādības atsevišķos gadījumos ir tik lokālas, ka pat līdz sinoptiķim informācija var nonākt tikai pēc tam, kad tas jau ir novērots," viņa atzina.
Vienlaikus Krūmiņa uzsvēra, ka ir vēl vairāk jāapgūst un jāattīsta mūsdienās pieejamās novērojumu sistēmas. Tuvākajos gados ievērojami palielināsies informācijas apjoms, jo tiek plānota nākamā meteoroloģisko satelītu paaudze. Proti, atmosfērā tiks nogādāts jauns meteoroloģiskais satelīts, kura dati būs ievērojami detalizētāki un plašāki, kas atvieglos šādu situāciju monitoringu, stāstīja Krūmiņa.
Viņa arī pauda, ka Latvija ir viena no unikālajām valstīm, kurai nav attīstīts savs skaitlisko prognožu modulis. Patlaban sadarbība notiek ar citām valstīm, tomēr šie modeļi nav veidoti mūsu reģionam, norādīja Krūmiņa.
"Tas ir tas, kā mums pietūkst, lai šādas situācijas varētu prognozēt kvalitatīvāk," viņa teica.
LVĢMC pārstāve tāpat atklāja, ka jau rudenī var tikt gaidīta jaunā brīdinājumu sistēma. Esošā neesot atjaunota vairāk nekā desmit gadus. Patlaban brīdinājumi LVĢMC mājaslapā pieejamajā kartē tiek vizualizēti pa lielajiem reģioniem - Zemgale, Latgale, Kurzeme, Vidzeme un Rīgas reģions, bet turpmāk būšot pieejama detalizētāka informācija, norādot arī potenciāli skartos novadus.
Jau vēstīts, ka sestdienas pēcpusdienā Balvu novada Bērzpils pagastā virpuļviesulis nopostījis vairākas mājas.
Cietušajā zemnieku saimniecībā "Krastiņi" pastāstīja, ka virpuļviesulis ne tikai pacēlis gaisā ēku jumtus, tās sagraujot, bet arī pacēlis gaisā no ēkām dažādus lielgabarīta priekšmetus, piemēram, saldētavu, kas vēlāk atrasta tuvējā laukā. Tāpat virpuļviesuļa noceltās pirts jumta daļas trāpījušas pļavā esošajai govij, to savainojot. Īpašnieki atzina, ka dabas stihija ir pilnībā iznīcinājusi saimniecību.
