Pētījums: Pusaudži pēc legalizācijas mazāk lieto marihuānu (2)

33 ASV štatos marihuāna legalizēta medicīniskiem nolūkiem, bet 11 štatos to atļauts lietot izklaides nolūkos (parasti to drīkst lietot no 21 gada vecuma, tāpat kā alkoholu).

Montanas Štata universitātes zinātnieki analizēja nacionāla mēroga jauniešu aptaujas datus. Laika posmā no 1993. līdz 2017.gadam apmēram 1,4 miljoni vecāko klašu skolēnu atbildēja uz dažādiem ar veselību saistītiem jautājumiem, tai skaitā par marihuānas lietošanu.

Marihuānas legalizēšana medicīniskos nolūkos neatstāja nekādu iespaidu uz to, cik daudzi pusaudži lietoja reibinošo augu. Taču laikā, kad tika legalizēta marihuānas lietošana izklaides nolūkiem, par apmēram 10% samazinājās to jauniešu skaits, kas niekojas ar "zālīti". Zinātnieki analizēja nacionāla mēroga datus, nevis par katru štatu atsevišķi.

Pētījums pirmdien publicēts akadēmiskajā žurnālā "JAMA Pediatrics".

Daļēji tas saistīts ar faktu, ka iegādāties marihuānu no licencētiem veikaliem nepilngadīgajiem ir grūtāk nekā no noziedzīgās aprindās pārstāvošajiem dīleriem, kuriem pircēju vecums neinteresē, norāda pētījuma galvenais autors - Montanas Štata universitātes veselības nozares ekonomists Marks Andersons. Turklāt pie oficiālajiem izplatītājiem marihuāna arī ir dārgāka.

Pētījuma rezultāti "palīdzēs kliedēt bažas, ka [marihuānas] lietošana pusaudžu vidū palielināsies" legalizācijas gadījumā, uzsver Andersons. "Tas ir svarīgs apsvērums, izvērtējot legalizācijas iespējamos riskus un ieguvumus," viņš uzskata.

Tomēr pētījumam atradušies arī oponenti. ASV bezpeļņas organizācijas "Center on Addiction" politikas pētījumu un analīzes nodaļas direktore Lindca Rihtere norāda - "ir diezgan neloģiski argumentēt, ka liberālāka marihuānas legalizācija izklaides nolūkiem atturēs jauniešus no šīs narkotikas lietošanas".

Citos pētījumos atklāts, ka štatos, kur marihuānas lietošana tikusi legalizēta, mazāks skaits pusaudžu tās lietošanu uzskata par riskantu vai kaitīgu, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem nacionālā mērogā.

"Netrūkst pētījumu, kas parāda, ka marihuānas melnais tirgus joprojām plaukst un zeļ arī tajos štatos, kuros atļauta marihuānas lietošana izklaides nolūkiem," argumentē Rihtere.

Apmēram 20% amerikāņu vidusskolēnu lieto marihuānu. 

Legalizācijas jautājums joprojām ir strīdīgs. Iepriekš veiktā pētījumā atklājās, ka Vašingtonas štatā pēc marihuānas legalizācijas izklaides nolūkiem 2014.gadā mazinājies to lietojošo pusaudžu īpatsvars. Tomēr citi pētījumi uzrādījuši pretrunīgus rezultātus par to, kā legalizācija ietekmējusi marihuānas lietošanas paradumus pusaudžu vidū.

Jaunā pētījuma autori brīdina par riskiem, kas saistīti ar marihuānas lietošanu agrā vecumā. "Atkārtota marihuānas lietošana pusaudža vecumā var novest pie izmaiņām smadzeņu funkcionēšanā, kas saglabāsies ilgu laiku," raksta autori. 

Īstermiņā tā var novest pie atmiņas traucējumiem un grūtībām koncentrēties, kas ilgst vairākas nedēļas. Bieža marihuānas lietošana no agrīnajiem pusaudža gadiem var novest pie IQ pazemināšanās. Ģenētisko un citu faktoru dēļ daļai pusaudžu negatīvās sekas izpaudīsies smagāk nekā citiem.