Ārstiem jāpilnveido zināšanas par sieviešu ar invaliditāti aprūpi, šonedēļ konferencē "Sievietes un invaliditāte. Seksuālā, reproduktīvā veselība. Vardarbība" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja Vija Veisa.
Konferences laikā vairākas sievietes ar invaliditāti dalījās ar savu negatīvo pieredzi ar ārstiem, tostarp ginekologiem. Kā norādīja Veisa, ikreiz, dzirdot pacientu pieredzes stāstus, kuros ārsts bijis nelaipns vai neizpratnes pilns, viņa piedzīvo vilšanos savas profesijas pārstāvjos.
Vienlaikus Veisa ir pārliecināta, ka jārunā par ārstu zināšanām un spējām sniegt atbilstošu aprūpi un padomu sievietēm ar invaliditāti. "Dažreiz aiz ārējas neiecietības maskas patiesībā slēpjas nezināšana, kā situāciju risināt," sacīja Veisa, kura uzskata, ka ārstu izglītošana ir ļoti būtiska.
Pēc Veisas paustā, ārstus ir jāizglīto par to, kā, piemēram, plānot grūtniecību sievietei ratiņkrēslā, kā arī kā nodrošināt drošu un efektīvu izsargāšanos.
Vēl Veisa pauda nostāju, ka valstī būtu jādomā, kā noteiktām personu grupām, tostarp sievietēm ar invaliditāti, kompensēt drošu un efektīvu kontracepciju, kas nereti ir dārga.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" pārstāve Irīna Meļņika, sievietes ar invaliditāti veido 16% no Eiropas Savienības (ES) sieviešu kopskaita. Tas nozīmē, ka ES dzīvo aptuveni 40 miljoni sieviešu un meiteņu ar invaliditāti, kas gan dzimuma, gan invaliditātes dēļ joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, tādējādi nereti nonākot sociālā atstumtībā.
Pēc Meļņikas paustā, lai gan pētījumu par sievietēm ar invaliditāti aizvien ir maz, kas neļauj reāli novērtēt patieso situāciju, satraucoša ir situācija veselības jomā. Piemēram, kādā pētījumā Dānijā, apsekojot sievietes ar cerebrālo paralīzi, secināts, ka dzemdes kakla vēža skrīnings viņām veikts trīs reizes retāk nekā sievietēm bez invaliditātes.
