Izcīnot vairāk nekā 44% balsu, svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), liecina pirmdien publiskotie daļējie vēlēšanu rezultāti.
Rezultāti, kas balstīti uz datiem no 99,5% vēlēšanu iecirkņu, publicēti vēlēšanu komisijas mājaslapā. Pirmie rezultāti, kas tika publiskoti mājaslapā, liecināja, ka PiS izcīnījusi vēl vairāk balsu.
Vēlēšanu komisija vēl nav paziņojusi vietu sadalījumu parlamentā, taču paredzams, ka valdošā partija nostiprinās savu absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā.
Vietējie analītiķi norādījuši, ka PiS panākumu pamats varētu būt nestabilāks kā varētu šķist pēc rezultātiem. Lai gan partija ir zaudējusi daļu vēlētāju, tā ir ieguvusi no sašķeltās opozīcijas.
Otrajā vietā ar 27,2% balsu ierindojusies opozīcijā esošā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO).
Daļējie vēlēšanu rezultāti liecina, ka trešais lielākais spēks parlamentā būs Demokrātiskā kreiso alianse (SLD), ko izveidojušas trīs kreisā spārna partijas. Par SLD nobalsojuši 12,5% vēlētāju. Kreisi noskaņotie spēki Polijas parlamentā atgriezīsies pēc četru gadu pārtraukuma.
Iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru pārvarējusi arī Polijas Tautas partija (PSL), kas ieguvusi 8,6% balsu, un jaundibinātā galēji labējā libertariāņu partija "Konfederācija", par kuru balsojuši 6,8% vēlētāju, liecina daļējie vēlēšanu rezultāti.
Svētdien notikušajās vēlēšanās poļiem bija jāizraugās 460 parlamenta apakšpalātas deputāti un 100 Senāta locekļi. Vēlēšanās piedalījās apmēram 60% balsstiesīgo, kas ir lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1989.gada.
Vēlēšanu komisijas publiskotie daļējie rezultāti liecina, ka PiS iegūs vairākumu arī Senātā.
Daudzi politisko procesu komentētāji šīs vēlēšanas uzskata par nozīmīgākajām kopš 1989.gada, kad sākās Polijas pāreja uz demokrātiju.
Kritiķi bažījas, ka PiS atrašanās pie varas vēl vienu termiņu var nosvērt Poliju vēl tuvāk neliberālai demokrātijai un konfrontācijai ar Eiropas Savienību (ES), sevišķi jautājumā par Polijas īstenotajām tieslietu sistēmas reformām.
Taču daudziem vēlētajiem svarīgāka par šīm reformām šķiet sociālā palīdzība, kas ieviesta valdošās partijas paspārnē, kā arī konservatīvās vērtības, ko pārstāv PiS.
Pēdējos gados Polijā arī vērojams ekonomikas pieaugums.
Analītiķi pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā PiS politika varētu kļūt mērenāka, jo tai nepieciešams atbalsts Andžeja Dudas pārvēlēšanai uz otro amata termiņu nākamā gada maijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam Polijas politikas virzība būs atkarīga no PiS līdera Jaroslava Kačinska, kurš varētu izvēlēties arī atgriezties pie agresīvākas politikas.