Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot (1)

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu.

Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus. Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt.

Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai.

Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt. Gaidāms, ka pēdējie pieci gadi būs kļuvuši par siltākajiem novērojumu vēsturē, bet ne ilgstoši, jo nākamā piecgade prognozēta vēl siltāka. Šāda tendence neatbilst izvirzītajiem mērķiem noturēt globālās gaisa temperatūras paaugstināšanos zem diviem grādiem virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa.

Vairāk nekā 90% no liekā siltuma uzņem okeāni, palielinot tropiskajiem cikloniem pieejamo enerģiju. Turpina samazināties jūras ledus apjomi Arktikā, un ledāju kušana veicina ūdens līmeņa celšanos.

Ziņojuma tapšanu koordinējusi Pasaules Meteoroloģijas organizācija, piedaloties Globālajam oglekļa projektam, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei, UNESCO Starpvaldību okeanogrāfijas komisijai, ANO Vides programmai un Lielbritānijas Meteoroloģijas dienestam. Ziņojumā sniegti jaunākie zinātniskie dati un atklājumi saistībā ar klimata pārmaiņām.

LVĢMC atgādina, ka līdz šā gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra Latvijā var paaugstināties par 3,5 līdz 5,5 grādiem, salīdzinot ar references periodu - laika posmu no 1961. līdz 1990.gadam.

Sagaidāms, ka sals un sniegs Latvijā būs arvien retāka parādība, savukārt meteoroloģiskās vasaras garums var pieaugt pat par 60 dienām. Gaidāma kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanās par 13-16%, biežāk nāksies saskarties ar stipriem nokrišņiem, taču karstums var izraisīt arī biežākus sausuma periodus.