Gaisa kvalitāte Latvijā pakāpeniski normalizējas

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) publicētajiem datiem daļiņu PM10 diennakts vidējā koncentrācija svētdien Rīgā, Brīvības ielā, bija 56 mikrogrami kubikmetrā (µg/m³) - divreiz mazāka nekā piektdien, kad tā sasniedza 123 µg/m³.

Liepājā šis rādītājs svētdien bija 30 µg/m³ - trīsreiz mazāks nekā piektdien un sestdien. Rucavā mikroskopisko putekļu koncentrācija samazinājās no 120 µg/m³ piektdien līdz 93 µg/m³ sestdien un 27 µg/m³ svētdien.

Rēzeknē gaisa piesārņojums svētdien saruka tikai nedaudz - PM10 diennakts vidējā koncentrācija bija 44 µg/m³, salīdzinot ar 52 µg/m³ sestdien un 61 µg/m³ piektdien.

Līdz ar to gaisa kvalitātes indekss svētdien Latvijā bija viduvējs līdz labs.

Operatīvā informācija no Lietuvas novērojumu stacijām liecina, ka PM10 koncentrācija pēdējās 24 stundās kaimiņvalstī samazinājusies līdz 25-45 µg/m³, kas atbilst labai un viduvējai gaisa kvalitātei.

PM10 ir putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem. Salīdzinājumam - cilvēka mata diametrs ir vidēji 50-70 mikrometri jeb mikroni.

Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Ministru kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti nosaka, ka

daļiņu PM10 robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 µg/m³ 24 stundu periodā, bet gadā atļauti 35 pārsniegumi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas novērtējumu gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas.

Ceturtdien, 1.oktobrī, visu Latviju no dienvidaustrumiem pārklāja dūmaka, bet sākotnēji nebija zināms, kāda ir gaisa kvalitāte. Pirmās indikācijas par ļoti augstu gaisa piesārņojumu nāca no Lietuvas, savukārt

LVĢMC tikai piektdienas pēcpusdienā izplatīja informāciju par sliktu gaisa kvalitāti.

Atbilstoši LVĢMC mājas lapā publicētajam skaidrojumam gaisa kvalitātes indekss vismaz vietām Latvijā noslīdēja līdz vissliktākajam līmenim, kas nosaka, ka jābūt brīdinājumam par ārkārtas situāciju, jo apdraudēta iedzīvotāju veselība, taču neviena valsts institūcija šādu brīdinājumu tā arī neizplatīja.

Gaisa kvalitātes pasliktināšanās iemesls bija plašā reģionā valdošais sausums un stiprais vējš, kā arī Ukrainas austrumu un Krievijas dienvidu daļā notiekošie ugunsgrēki. 

Gaisa kvalitāti Baltijas valstīs pasliktināja gan ugunsgrēku dūmi, gan arī vēja paceltās smilšu un putekļu daļiņas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas programmas "Copernicus" datiem neliela daļa no putekļu piesārņojuma varētu būt mērojusi ceļu ne tikai no Eiropas dienvidaustrumiem, bet arī no Āzijas un Āfrikas tuksnešu apgabaliem.