Plūdu risku pavasarī prognozē vairākos Daugavas un Lielupes posmos

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Vižņu sablīvējumi Daugavā pie Pļaviņām.
Vižņu sablīvējumi Daugavā pie Pļaviņām. Foto: Edijs Pālens/LETA

Iespējams, palu laiks šopavasar būs mierīgs un bez plūdiem, tomēr zem ledus sakrājušies vižņi atsevišķos upju posmos var veidot ledus sastrēgumus un izraisīt zemāko vietu applūšanu, norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

Ledus biezums upēs turpina palielināties; pagaidām tas ir mazāks nekā parasti februārī. Ledus biezuma pieaugumu kavē sniega kārta. Lai gan sniega sega daudzviet valstī ir dziļāka par 20 centimetriem, ūdens saturs sniegā ir mazāks par normu. Līdzīga situācija vērojama arī Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā.

Plūdu risku mazina arī zemā upju notece. Kopš 2020.gada aprīļa ūdens daudzums upēs ir mazāks nekā ierasts, vienīgi Salacas, Gaujas un Ogres baseinā novembrī un decembrī notece bija atbilstoša normai vai nedaudz lielāka par to. Latvijas rietumu un centrālās daļas upju notece rudens un ziemas sezonā pārsvarā nav bijusi lielāka par pusi no normas.

Šoziem upēs ilgstoši veidojās un gāja vižņi, veidojās sablīvējumi. Pamazām tie izskalojas, tomēr Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus saglabājas attiecīgi 0,6 un 2,4 metrus biezs vižņu slānis.

Pavasara palu maksimālais ūdens līmenis un caurplūdums, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara straujuma un nokrišņu daudzuma. Labvēlīgos apstākļos - pie pakāpeniskas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma - palu process varētu ritēt lēnām un bez straujām ūdens līmeņa izmaiņām, kas izraisītu plūdus.

Tomēr zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai, upēs iespējami ledus sastrēgumi, kas var izraisīt krasas ūdens līmeņa svārstības un zemāko vietu applūšanu.

Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas un Līksnas-Nīcgales posmā.

Lielupē reljefa īpatnību dēļ ledus sastrēgumu veidošanās iespējama vairākos upes posmos - pie Staļģenes, pie Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var veidoties arī Lielupes pietekās.

Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.

Upju lejtecēs ledus iešanu un ūdens līmeni ietekmēs arī ledus apstākļi Rīgas līcī, kur šobrīd turpinās ledus veidošanās. Ja ledus iešanas laikā pūtīs stiprs vējš no Rīgas līča puses, tas var apgrūtināt ledus iešanu Lielupes, Gaujas un Salacas grīvu posmos.

Plašāku palu prognozi LVĢMC hidrologi veidos marta pirmajā dekādē, nepieciešamības gadījumā - agrāk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Uz augšu