Jelgavā un novadā neprognozē plūdus

Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte stāstīja, ka ledus iešanu Staļģenē tilts nekavē, un ledus sablīvējumi veidojas vien upes līkumos. Taču ledus esot plāns, vien ap desmit centimetriem, un tāpēc plūdi netiek prognozēti, atzina pašvaldības pārstāve.

Pašvaldībā ir apzinātas aptuveni 20 mājsaimniecības, kuras var ietekmēt strauja ūdens celšanās Lielupē, un, pēc Lonertes teiktā, iedzīvotāji ir informēti par rīcību apdraudējuma gadījumā. Bažas pašvaldībai sagādā arī makšķernieki, kas pat atkušņa laikā neapdomīgi kāpj uz ledus.

Arī Jelgavas Pašvaldības policija, apsekojot Lielupi, Driksu, Svētes upi un Miezītes dīķi, aizvadītajā nedēļā veikusi pārrunas ar 80 personām, liecina pašvaldības apkopotā informācija. Par atrašanos uz ledus runāts ar 77 zemledus makšķerniekiem, sievieti, kas pa Lielupi pastaigājās kopā ar diviem maziem bērniem, un divām nepilngadīgām meitenēm, kuras bija uzkāpušas uz ledus Pasta salas pludmalē.

Komentējot plūdu iespējamību pilsētā, Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons stāstīja, ka pirms februāra beigām, kad Lielupē sācies straujāks ūdens līmeņa kāpums, ūdens līmenis bijis samērā zems, turklāt jau ir nokusis sniegs no laukiem un mežiem. Tāpēc pilsētā neprognozē, ka palu ūdeņi varētu ietekmēt mājsaimniecības ap Lielupi.

Bažas vairāk rada mazās upes - Svēte un Platone -, atzina POIC vadītājs. Kāpjot ūdens līmenim Svētē, satiksmei jāslēdz Miezītes ceļa posms, stāstīja Reinsons. POIC informēja, ka Miezītes ceļš applūdis posmā starp Sniega ielu un Kūliņu ceļu, un pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" nolēmusi to slēgt, lai nesabojātu brauktuves segumu. Tur jau uzstādītas ceļa zīmes, kas aizliedz caurbraukt šo ielas posmu. Autovadītāji aicināti izmantot Sniega ielu un Vītolu ceļu.

Ūdens apjoma pieaugums jūtams arī Svētes palienes pļavās, kur atrodas koka laipu takas.

Viņš prognozēja, ka no 3. līdz 8.martam varētu sasniegt palu kulmināciju. Taču ledus iešanu pilsētā viņš neņemas prognozēt, jo pašlaik tas pilsētā vēl ir viengabalains, un, svārstoties ūdens līmenim, varētu tikt "cilāts". Taču gan Driksa, gan Lielupe pie tiltiem pilsētā drīz būšot brīva no ledus.

Pēdējie lielākie plūdi Jelgavā piedzīvoti 2010., 2012. un 2013.gadā. 2010.gadā ūdens līmenis upē bija cēlies par 3,44 metriem, taču pašlaik šis rādītājs ir ap 0,9 metriem, klāstīja Reinsons.

Jau ziņots, ka pirmdienas pēcpusdienā Lielupē pie Jelgavas strauji ceļas ūdens līmenis un iespējama palieņu applūšana, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

No Staļģenes nāk lielas ledus un ūdens masas. Lielupē pie Staļģenes ūdens līmenis pirmdien paaugstinājies par 0,8 metriem, kopš palu sākuma - par 3,3 metriem.

Staļģenē, aizejot ledum, gaidāma ūdens atkāpšanās.