Vai postošas ziemas vētras pieredzēsim aizvien biežāk?

Lauma Lazdiņa
, Vecākā ziņu redaktore
Vai postošas ziemas vētras pieredzēsim aizvien biežāk?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Vētra jūrā
Vētra jūrā Foto: Shutterstock

Gan aizvadītajā piektdienā, gan šajā pirmdienā Latviju skāra ziemai netipiski spēcīgas vētras, turklāt 17. janvārī brīdinājums par vētru tika paaugstināts līdz pat sarkanajam līmenim. TVNET uzrunātais Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs skaidro, vai šādas dabas postažas turpmāk pieredzēsim aizvien biežāk, vai arī tās tomēr paliks tikai kā rets izņēmums.

Gan piektdien, gan pirmdien neierasti spēcīgais vējš nodarīja neskaitāmus postījumus visā Latvijā: lūza koki, bojājot kā elektrolīnijas, tā īpašumus, tika norauti māju jumti, aizpūstas dažādas konstrukcijas un dārza mēbeles, upēs cēlās ūdens līmenis, appludinot blakusesošās teritorijas, un atsevišķu pašvaldību policijas darbinieki aicināja iedzīvotājus būt gataviem evakuēties, ja ūdens līmenis turpinās celties. Pirmdien vētra arī prasīja kādas sievietes dzīvību - Kauguros vēja nolauzts zars nosita sirmgalvi.

Kā iepriekš atzina TVNET uzrunātā apdrošināšana kompānija "If", pirmdien pieredzētajai vētrai, kas bija trešā stiprākā šajā gadsimtā, sekoja nepieredzēti liels apdrošināšanas pieteikumu skaits.

Kā TVNET pastāstīja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, virs mūsu reģiona atrodas robežzona starp siltajām un aukstajām gaisa masām, kā ietekmē jau vairākkārt ir novērots, kā atkusnis mijas ar salu.

"Šādos apstākļos ir augsts potenciāls tam, ka veidojas cikloni. Tieši tas notika gan pagājušās nedēļas izskaņā, gan arī pirmdien. Pagājušajā nedēļā aktīvā ciklona centrs atradās salīdzinoši tālu no Latvijas - Skandināvijas pussalas ziemeļos, bet pirmdien aktīvā ciklona centrs no Somijas pāri Igaunijai virzījās uz Krievijas rietumu rajoniem, tuvu Latvijas teritorijai, līdz ar to novērotās vēja brāzmas kopumā bija spēcīgākas, arī novērotā ūdens līmeņa paaugstināšanās Rīgas līča dienvidu daļā un arī Rīgā bija ievērojami augstāka," ar centra sabiedrisko attiecību speciālistes Sanitas Pelēķes starpniecību skaidro eksperti.

Vaicāts, vai turpmāk nākotnē ar šādām vētrām ziemas periodā mēs saskarsimies biežāk, vai arī tās tomēr paliks kā izņēmuma gadījumi, centrā norāda, ka, "ņemot vērā, ka vēja raksturlielumu novērojumus būtiski ietekmē dažādi faktori, secinājumos par izmaiņām vēja ātrumā bija nedaudz lielāka nenoteiktība kā citiem klimatiskajiem parametriem, taču kopš 20. gadsimta vidus ir vērojams neliels vēja ātruma samazinājums Latvijā un tuvākajā reģionā.

Tomēr pašos jaunākajos pētījumos secināts, ka pēdējos gados mūsu reģionā ir atkal palielinājies vēja ātrums, it īpaši maksimālie ātrumi, tostarp pērn augustā publicētajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change - IPCC) ziņojumā prognozēts,

ka Ziemeļeiropā pie globālās sasilšanas vismaz 2 °C gaidāms stipru vēju un vētru skaita pieaugums."

Visspēcīgākās vēja brāzmas LVĢMC novērojumu stacijās 17. janvārī tika reģistrētas Rīgā, Daugavgrīvā, sasniedzot 30 m/s. Otras spēcīgākās brāzmas bija Ventspils novērojumu stacijā, 28,6 m/s, kam sekoja Rīgas centrā esošajā novērojumu stacijā Rīga-Universitāte fiksētās brāzmas ar 27,7 m/s.

Tikmēr šodien, 20. janvārī, galvaspilsētas iedzīvotājiem jāgatavojas, ka dienas laikā vējš atkal pieņemsies spēkā un ka pievakarē un naktī gaidāms spēcīgs sniegputenis.

Vēja ātrums brāzmās vakarā un naktī nepārsniegs 25 metrus sekundē.

Pilnīga vēja norimšana gaidāma vien svētdien, kad iestāsies bezvējš, savukārt nedēļas nogalē nav gaidāmi lieli nokrišņi un gaisa temperatūra būs zem nulles.

Tēmas
Uz augšu