Brīdina par agrīniem pavasara paliem

Janvāra beigās lielākajai daļai Kurzemes un Zemgales upju bija applūdušas palienes un zemākās vietas.

Vērtējot ledus iešanu pavasarī, esot jāņem vērā arī ledus sablīvējumi, kas kopš decembra veidojās un saglabājās daudzos centrālās un austrumu daļas upju posmos, kā arī biezais vižņu slānis, kas joprojām saglabājies zem ledus.

Turpmāko mēnešu ūdens līmeņa, noteces un ledus režīmu noteiks gaidāmie meteoroloģiskie apstākļi.

Nozīmīgs būs uzkrātais sniega daudzums, kā arī nokrišņi pavasara palu laikā.

Februārī lielākoties valdīs sals, tomēr joprojām aukstuma periodi mīsies ar atkušņiem, arī kopējais nokrišņu daudzums gaidāms lielāks par normu.

Rietumu daļas upēs vienlaidus ledus segas nav, aukstākās dienās veidosies ledus piesalas gar krastiem un straujākajos posmos ies vižņi. Tomēr pēc šobrīd esošās informācijas stabilas vienlaidus ledus segas izveidošanās šī reģiona upēs ir maz iespējama.

Centrālās un austrumu daļas upēs joprojām ir ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega un vairākos posmos arī ledus sablīvējumi. Pēdējās janvāra dienās tā kusa, palielinājās lāsmeņu platības, bet ledus ir saglabājies.

Ņemot vērā pašreiz pieejamās ilgtermiņa prognozes, kopumā Latvijas upju baseinos pavasara ienākšana gaidāma atšķirīgos termiņos.

Rietumu daļas upēs pavasara pali gaidāmi februāra beigās vai marta sākumā, iespējams, ka ūdens līmenis būs zemāks nekā janvārī novērotais.

Centrālās un austrumu daļas upēs pavasara palu maksimālie līmeņi un caurplūdumi lielākoties būs augstāki par jau decembrī un janvārī novērotajiem, kas daudzviet jau ir izraisījuši teritoriju applūšanu.

Zemgales upēs maksimālais ūdens līmenis gaidāms februāra beigās vai marta pirmajā, otrajā dekādē.

Daugavas baseina upēs pavasara palu maksimums gaidāms marta otrajā pusē, aprīļa sākumā, savukārt pašā Daugavā - aprīlī. Daugavā noteicoša loma būs palu attīstībai baseina augštecē Krievijā un Baltkrievijā.

Gaujas baseina upēs pavasara palu maksimums gaidāms aprīļa sākumā vai vidū.

Katrā no tiem nozīmīga ietekme uz maksimālajiem ūdens līmeņiem būs sastrēgumiem, kas radīsies ledus iešanas laikā. Ledus sastrēgumu izraisīta teritoriju applūšana iespējama visos scenārijos, gan ar stipriem nokrišņiem un strauju ledus kušanu, kā arī pavasarim iestājoties pakāpeniski.

Pašlaik nozīmīgākās ledus sastrēgumu vietas ir Lielupes augštecē pie Mežotnes, lejpus Staļģenes un pie Jelgavas, Ogres lejteces posmā, Aiviekstes lejtecē, Dubnas lejtecē, Daugavā Pļaviņu ūdenskrātuvē, posmā no Līvāniem līdz Zeļķiem un posmā pie Nīcgales.

Gaujā vairākos posmos veidosies ledus sastrēgumi, gan lejteces posmā, gan vidustecē.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldībām un VARAM turpinās veikt nepārtrauktu situācijas monitoringu upju baseinos un būs gatavs rīkoties situācijā, kad tiek novērota būtiska palu un plūdu risku palielināšanās.