Nokrišņu daudzums februāra otrajā dekādē bija 211% no dekādes normas

Dekādes minimālā gaisa temperatūra valstī bija -5,7 grādi 12.februārī Jēkabpilī, Madonā un Zosēnos, bet maksimālā temperatūra bija +7,5 grādi 17.februārī Rucavā.

14.februārī Ventspilī, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +6 grādiem, tika atkārtots šī datuma siltuma rekords, savukārt 15.februārī Daugavpilī ar +5,1 grādu tika pārspēts attiecīgā datuma siltuma rekords pilsētā.

Lielākais nokrišņu daudzums - 58 milimetri - reģistrēts Madonā, bet vismazāk lija un sniga Daugavpilī, kur desmit dienu nokrišņu summa bija 15 milimetri.

Latgales un Zemgales lielākajā daļā nokrišņu daudzums mēneša otrajā dekādē bija 105-180% no normas, savukārt daudzviet Kurzemē un Vidzemē tas sasniedza 240-290% no normas, bet Zosēnos un Madonā - attiecīgi 309% un 337% no 1991.-2020.gada vidējā rādītāja.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra otrajā dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē.

Visstiprākās vēja brāzmas - 25,5 metri sekundē - tika novērotas 19.februārī Liepājā.

Februāra pirmajā dekādē gaisa temperatūra Latvijā vidēji bija 2,7 grādus virs normas, savukārt nokrišņu daudzums bija 187% no ierastā lieluma.

Latvijas lielākajā daļā 7.februārī - agrākajā iespējamajā datumā - sākās meteoroloģiskais pavasaris. Tas iestājas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas saglabājas virs nulles.