:format(webp)/nginx/o/2022/07/10/14683975t1h6af2.jpg)
Vairākās vietās Baltijas jūras piekrastē novēroto ūdensstabi jeb virpuļviesuļi virs ūdens, informē Latvijas Televīzijas (LTV) laika ziņu vadītājs Toms Bricis. Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīga parādība, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem cilvēkiem.
Šīs nedēļas sākumā jau vēstījām par novēroto ūdensstabu Liepājā.
Sestdienas vakarā Bricis savā "Facebook" lapā ievietoja kāda lasītāja iemūžinātu video Zvejniekciemā.
Savukārt, svētdienas rītā Bricis ziņo par novērotiem ūdensstabiem Ventspils novada Vārvē.
:format(webp)/nginx/o/2022/07/10/14683975t1h6af2.jpg)
Kā norāda eksperts - ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.
"Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli," akcentē Bricis.
Viņš norāda, ka ūdensstabi esot vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.
Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.
Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, 20. gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par ūdensbiksām un šāds nosaukums atrodams arī 30. gadu populārzinātniskos izdevumos.
Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)