Jūlijā pārspēti 11 karstuma rekordi

TVNET/LETA
Jūlijā pārspēti 11 karstuma rekordi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija divas grāda desmitdaļas zem normas.

Savukārt nokrišņu daudzums valstī caurmērā bija 5% lielāks par ilggadējo vidējo lielumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ūdens temperatūrai Baltijas jūrā saglabājoties augstākai par normu, Latvijas piekrastē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz augstāka nekā ierasts, bet pārējā valstī - galvenokārt dažas grāda desmitdaļas zem normas. Vidējā temperatūra valstī sasniedza +17,6 grādus.

Mēneša zemākā gaisa temperatūra bija +5,1 grāds 30.jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +31,4 grādi jūlija pirmajā dienā Daugavgrīvā.

Jūlijā tika pārspēti 11 karstuma rekordi, lielākā daļa - mēneša otrajā datumā. Savukārt jūlija vidū un beigās krita deviņi aukstuma rekordi.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 milimetri jeb 105% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 159,2 milimetri - bija Stendē, bet vismazāk lija Rēzeknē, kur reģistrēti 44,7 milimetri nokrišņu.

Lai gan Stendē un Zvejniekciemā nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī bija pat divreiz lielāks nekā ierasts, daudzviet Vidzemē un Latgalē, kā arī vietām Dienvidkurzemē mēnesis bija sausāks par normu.

Vidēji Latvijā jūlijā bija 11 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu - 14 - bija Kuldīgā un Stendē, vismazāk to bija Dagdā - sešas diennaktis.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā un Rucavā līdz 81% Saldū.

Stiprākās vēja brāzmas - 21,4 metri sekundē - tika novērotas 9.jūlijā Saldū.

Sinoptiķi atgādina, ka globālās sasilšanas ietekmē arī temperatūras norma kļuvusi augstāka. Patlaban par normu sauc 1991.-2020.gada vidējos lielumus. Salīdzinot ar klimatisko referenci, kas ir 1961.-1990.gada vidējie rādītāji, šā gada jūlijs Latvijā bijis 1,2 grādus siltāks.

Tēmas
Uz augšu