Klāt gada īsākā diena, kam sekos garākā nakts

TVNET/LETA
Klāt gada īsākā diena, kam sekos garākā nakts
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Trešdienas naktī plkst.23.48 būs saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskā ziema.

Saskaņā ar "timeanddate.com" datiem gada īsākās dienas būs 21. un 22. decembris, kad Rīgā saule lēks deviņos un rietēs plkst.15.43. Dienas garums būs vien sešas stundas, 43 minūtes un 32 sekundes.

Salīdzinājumam - gada garākajā dienā, 21.jūnijā, saules spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 11 stundas lielāks, sasniedzot 17 stundas un 52 minūtes.

Gada īsāko dienu ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā.

Visagrāk - plkst.8.38 - saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, - plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Balvu novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Dienvidkurzemes novada galējos dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.

Nakts no trešdienas uz ceturtdienu būs gada garākā nakts.

Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka. Tomēr saullēkts decembra beigās kļūs vēl par minūti vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.

Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6.novembrī un noslēgsies 4.februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus.

Savukārt meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās jau 17.novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles. Tā beigsies, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies virs nulles atzīmes, bet ne agrāk kā 6.februārī. Šis datums statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā, un meteoroloģiskā pavasara iestāšanās iespējama tikai pēc šī datuma.

Tēmas
Uz augšu