/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/10/08/16403608t1ha567.jpg)
Naktī uz otrdienu, 8. oktobri, daudzviet Latvijā novērota ziemeļblāzma, ko cilvēki steigušies iemūžināt.
"Debesis dejo!" Arī šonakt daudzviet Latvijā novērota iespaidīga ziemeļblāzma
08.10 nakts kurā varēja novērot ziemeļblāzmu. Vakarā likās kad dēļ mākoņiem nekas neizdosies noķert, bet šoreiz tieši ap pusnakti uznāca vērienīgs šovs. 🌌😊@boms_tricis @DelfiLV @MeteoLatvia @meteozinas @StarSpaceLV @TV3zinas @TVNET_zinas @_SpaceWeather_ @lsmlv @AuroraNotify pic.twitter.com/4tN7xQtXeI
— agris ievins (@AgrisIevins) October 7, 2024
Mana ziemeļblāzma. pic.twitter.com/GV4FeVxraa
— Ilgonis Vilks (@astrovilks) October 7, 2024
Spilgtās sarkanās, zaļās un purpursarkanās krāsas debesu lentes, ko parasti dēvē par ziemeļblāzmu, rodas, daļiņām, kas pazīstamas kā Saules vējš, mijiedarbojoties ar planētas atmosfēru.
/nginx/o/2024/10/08/16404127t1h0605.jpg)
Kad šīs daļiņas sasniedz Zemi, mūsu planētas magnētiskais lauks tās novirza uz polārajiem apgabaliem. Tas nozīmē, ka ziemeļu puslodē šī parādība parasti ir redzama tikai virs polārā loka. Taču pēdējos gados ziemeļblāzmas novērojamas arī vietās, kas ir attālāk no polārā loka.
Visspēcīgākā ģeomagnētiskā vētra vēsturē ir reģistrēta 1859.gada septembrī.