Cilvēks par zvēru karali iecēlis lauvu, daudz nedomājot, vai karalis lauva ir pēc dabas vai vārda pēc. Kaut gan par to nav ko daudz galvu lauzīt, jo lauvas pārākums ir tikai cilvēku apziņā.
Kaķis nagliņkurpēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lauvam ir vēl 35 kaķveidīgie radinieki, kurus varētu iedalīt lielajos un mazajos kaķos. Un pa vidu kaķiem – lūši. Visiem lielajiem kaķiem un lūšiem acs redzoklis ir apaļš, bet mazajiem acs ābols izskatās kā vertikāla lēca. Lielie kaķi, izņemot dažus, nemurrā, bet mazie savukārt nerēc.
Pie lielajiem kaķiem pieder 8 sugas: lauva, tīģeris, gepards, jaguārs, sniega leopards un pantera jeb parastais leopards, kā arī dūmakainais leopards. Un maziņo kaķu kopā ar lūšiem ir vēl 28 sugas. Visiem, izņemot gepardu, ir ievelkami nagi.
Gepards pasaulē ir visātrākais zvērs, viņu nevar apsteigt ne zirgs, ne antilope. Pat kurš katrs auto neattīsta 112 kilometru lielu ātrumu stundā. Kaut gan no bioloģiskā viedokļa gepardam tāds ātrums it kā nebūtu vajadzīgs, jo viņa medījums pārvietojas ar maksimālo ātrumu 60–70 kilometru stundā.
Gepardu tēviņiem ir nelielas, tikko redzamas krēpes, bet līdz 10 dienu vecumam abu dzimumu mazuļi ir ar sudrabotām krēpēm un spēj ievilkt nagus. Pieauguši gepardi nespēj ievilkt nagus, tāpēc viņi kā sprinteri skrien nagliņkurpēs.
Lai skrietu lielā ātrumā, nepieciešami plašumi un ciets pamats zem kājām, tieši tādas ir Āfrikas savannas un Arābijas stepes, gepardu dzimtās vietas.
Medības
Gepardi medī pa vienam vai divatā. Tā kā gepardam ir ļoti laba redze, viņš no liela attāluma novēro gazeļu baru un nolūko tajā pašu lēnīgāko vai vārgāko. To viņš dara ne jau aiz racionāla prāta apsvērumiem nomedīt slimu dzīvnieku, bet gluži vienkārši vārgāks medību objekts ir drošāka garantija tam, ka medības būs veiksmīgas. Pārnadži, neko nenojaušot, spožajā dienas saulē (gepardi medī dienas gaismā) turpina plūkt zālīti, kad bara priekšā kā ļauna murga mirāža pēkšņi parādās gepards. Viņs lēnītiņām uz vēdera ir līdis klāt medījumam, lai pēkšņi pārsteigtu visu baru. Tūlīt pat viņš ar milzu lēcieniem dodas uz priekšu, katru sekundi aiz sevis atstājot 20 metrus. Tādu paātrinājumu nesasniedz pat automašīnas, nemaz nerunājot par dzīvām radībām.
Kad kaķis ir ticis līdz upurim, viņš lēcienā ar ķepu spēcīgi iebelž gazelei pa skaustu vai kaklu, un dzīvnieks no milzīgā trieciena aizlido pa gaisu tenteru tenteriem. Sitiens ir tik spēcīgs, jo daba parūpējusies par īpašu geparda ķermeņa kinētiku.
Protams, dzīvē visādi gadās, un ne jau visas medības beidzas tik skaisti, kā uz papīra aprakstīts. Gadās, ka antilope ir veiklāka un aizgriežas, tad gepards kā bulta aizlido viņai garām un pēc piezemēšanās mierīgi turpina savu ceļu, it kā tāpat vien būtu iznācis pastaigāties. Viņš neturpina pakaļdzīšanos, bet slēpj savu rūgtumu par neveiksmi aiz vienaldzības maskas, sak, es jau tikai tāpat vien jūs tā pabaidīju, nav nekā labāka, ko darīt... Gepards ir sprinteris, un maratons viņam nepadodas, vairāk par 400 metriem viņš ātri neskries.
Gepards suņa vietā
Gepardu ir viegli piejaucēt. Ja pret viņu izturas cilvēcīgi, tad arī gepards izrāda sunisku pieķeršanos un ir tikpat uzticams kā suns, turklāt tikpat neaizstājams medībās.
Vēl nebija tādas Maskavas, kad krievu kņazi ar gepardu palīdzību stepē medīja saigakus. Krievijā medību gepardus sauca par pardusiem un vecos laikos ļoti augstu vērtēja. Un vēl senāk, pirms 5000 gadiem, ar gepardiem medīja Senajā Babilonijā un Ēģiptē. Un šodien medī Indijā, bet Rodēzijā piejaucēti gepardi palīdz policistiem un karavīriem, tikai viņu medību objekts nav zvēri.
Noziedznieks leopards
Nevieni citi zvēri nav izlējuši tik daudz cilvēku asiņu kā tieši kaķi. Kāds leopards, kurš piecsimt jūdžu platībā līdz 1926. gadam terorizēja Ziemeļindijas iedzīvotājus, astoņu gadu laikā nogalināja 125 cilvēkus. Kad viņu izdevās nošaut, noskaidrojās, ka viņam bija dzelteni, gandrīz nodiluši zobi, viens ilknis nolauzts, vecs lodes ievainojums labajā pakaļķepā, kurai trūka arī viena pirksta un viena naga, daudz dziļu un daļēji sadzijušu rētu uz galvas, svaigas rētas uz astes, pakaļķepām un kreisās ķepas ceļgala.
Viņš bija nenotverams, un ļaudis ticēja, ka viņam palīdz ļaunie gari. Par leopardu rakstīja visas pasaules avīzes. Lai zvēru iznīcinātu, uz viņu šāva no visu veidu ieročiem, mēģināja notvert lamatās, indēja ar arsēnu un cianīdu. No lamatām zvērs izrāvās, lodes glabāja sevī kā talismanu, bet indes tikai uzlaboja apetīti.
Sākumā leopards uzglūnēja tiem, kuri naktī nāca pa taku, tad sāka iebrukt cilvēku mitekļos. Viņš bija tik veikls, ka iemanījās notvert vienu no diviem sarunbiedriem istabā, varēja ielīst pa šauru lodziņu, neapgāžot ziedu vāzi uz palodzes, leopards vilka nogalinātas sievietes ķermeni pāri piecdesmit guļošu cilvēku rindai, nevienu neuzmodinot.
Jā, un lauvas... Daudzās Āfrikas kapsētās uz kapakmens rakstīts: "Zem šā akmens dus kāds, kurš ticis lauvas nogalēts." Vismaz Kenijā tā bija laikā, kad tur sāka celt dzelzceļu, jo tas izsenis bija lauvu medību lauks. Pat inspektors, kas strādniekus apsargāja ar ieroci, kļuva par lauvas pusdienām.